Šī nedēļa ir iesākusies ļoti lieliski. Pirmdien es iesniedzu dokumentus jaunajā skolā un jau vakar es beidzot biju skolā. Nepagāja ne divas mācību stundas, kad es jau biju iejutusies. Par labu tam nāca, tas, ka ar vienu klasesbiedreni man ir kopīgas paziņas, bet man liekas, ka divi cilvēki, kuri abi ir pārņemti ar Eliju Goldingu un Edu Šīranu, agri vai vēlu iedraudzētos. Tas ir fakts!
Mācības šeit ir lieliskas un pārsteidzoši vieglas. Tas, ko es iepriekšējā skolā ne ar spiešanu nevarēju ieborēt savā caurajā galvā, šeit iet galvā bez aizķeršanās un bez šaubām arī tur paliek. Mani aizrauj mācību process un tas, ka skolotāji izturas pret mums, kā vienlīdzīgi domājošām būtnēm, nevis augstprātīgi vēro mūs no sava iedomātā podesta. Mums ļauj dzert stundās kafiju. Protams, ne visās, bet dažās gan. Pats labākais: mums nav mājasdarbu, ja nu vienīgi dažreiz, lai uzlabotu atzīmi vai kas tamlīdzīgs. Ā, un mums starpbrīžos ļauj iet laukā, nevis tur mūs ieslēgtus, kā tajā skolā, no kuras manā dzīvē vairs nav ne smakas. Urrā!
Acīmredzot mana dzīve ir nokārtojusies. Līdz Ziemassvētkiem... tas nozīmē, ka sarkani mati man ir 100% garantēti. Kas var būt labāks par koši sarkaniem matiem? (tas bija retorisks jautājums)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru